6. Mahāgovindasuttaṃ

293. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho pañcasikho gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yaṃ kho me, bhante, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhagavato’’ti. ‘‘Ārocehi me tvaṃ, pañcasikhā’’ti bhagavā avoca.

Devasabhā

294. ‘‘Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā; mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti; puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā pacchimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; pacchimāya disāya virūpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; uttarāya disāya vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante, kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti, idaṃ nesaṃ hoti āsanasmiṃ; atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.

‘‘Ye te, bhante, devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca. Tena sudaṃ, bhante, devā tāvatiṃsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā; ‘dibbā vata, bho, kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’ti.

295. ‘‘Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi –

‘Modanti vata bho devā, tāvatiṃsā sahindakā;

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammataṃ.

Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine;

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ, caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā;

Sāvakā bhūripaññassa, visesūpagatā idha.

Idaṃ disvāna nandanti, tāvatiṃsā sahindakā;

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammata’nti.

‘‘Tena sudaṃ , bhante, devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā; ‘dibbā vata, bho, kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’’’ti.

Aṭṭha yathābhuccavaṇṇā



这是我听到的：一时，世尊住在王舍城（现在的拉杰吉尔）耆阇崛山。那时，乾闼婆子五髻在深夜里，容色殊胜，整个耆阇崛山都被照亮。他来到世尊所在之处，来到后向世尊致敬，然后站在一旁。站在一旁的乾闼婆子五髻对世尊说："尊者，我亲耳听到、亲自领受了三十三天诸天的话，我要告诉世尊。""五髻啊，你告诉我吧。"世尊说。
天众集会
"尊者，前些日子，在十五日布萨日满月之夜，三十三天诸天全体在善法堂集会，坐下来。周围坐着庞大的天众，四大天王坐在四方：东方持国大天王面向西方坐，诸天在他前面；南方增长大天王面向北方坐，诸天在他前面；西方广目大天王面向东方坐，诸天在他前面；北方多闻大天王面向南方坐，诸天在他前面。尊者，当三十三天诸天全体在善法堂集会，坐下来，周围坐着庞大的天众，四大天王坐在四方时，这是他们的座位；然后我们的座位在后面。
尊者，那些在世尊处修习梵行后新生到三十三天的诸天，他们以容色和名声胜过其他诸天。因此，尊者，三十三天诸天满意、欢喜、生起喜悦和快乐：'天众增加了，阿修罗众减少了。'
然后，尊者，天帝释知道三十三天诸天的满意，就用这些偈颂随喜：
'三十三天和帝释，确实欢喜；
礼敬如来，以及正法的善美。
看到新来的诸天，容色殊胜有名声；
他们在善逝处修习梵行后来到这里。
他们以容色、名声、寿命胜过其他；
广慧者的弟子们，来到这里获得殊胜。
看到这个三十三天和帝释欢喜；
礼敬如来，以及正法的善美。'
因此，尊者，三十三天诸天更加满意、欢喜、生起喜悦和快乐：'天众增加了，阿修罗众减少了。'"
八种如实赞叹

296. ‘‘Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā deve tāvatiṃse āmantesi – ‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotu’nti? ‘Icchāma mayaṃ, mārisa, tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotu’nti. Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi – ‘taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā? Yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Svākkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. Evaṃ opaneyyikassa dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā supaññattaṃ, idaṃ akusalanti supaññattaṃ. Idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti supaññattaṃ. Evaṃ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīna-paṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgānaṃ dhammānaṃ paññapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Supaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā, saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti, evameva supaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā, saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññapetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Abhinipphanno [abhinippanno (pī. ka.)] kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno siloko, yāva maññe khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti, vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti. Evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āharayamānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānañca vusitavataṃ. Te bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto viharati. Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Evaṃ dhammānudhammappaṭipannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappo ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ. Evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṅkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā’ti.



"然后，尊者，天帝释知道三十三天诸天的满意，就对三十三天诸天说：'诸位，你们想听那位世尊的八种如实赞叹吗？''尊者，我们想听那位世尊的八种如实赞叹。'然后，尊者，天帝释对三十三天诸天宣说世尊的八种如实赞叹：'三十三天诸位，你们怎么认为？那位世尊为了众生的利益而实践，为了众生的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的利益、福祉、安乐。如此为了众生的利益而实践，为了众生的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的利益、福祉、安乐，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊善说正法，是现见的、无时的、来见的、导向的、智者自知的。如此宣说导向的法，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊善巧地宣说：这是善，这是不善；这是有罪的，这是无罪的；这是应该实行的，这是不应该实行的；这是低劣的，这是高尚的；这是黑白对应的。如此宣说善不善、有罪无罪、应行不应行、低劣高尚、黑白对应的诸法，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊为弟子们善巧地宣说通往涅槃的道路，涅槃和道路相符合。就像恒河水和耶牟那河水汇合融为一体，同样地，那位世尊为弟子们善巧地宣说通往涅槃的道路，涅槃和道路相符合。如此宣说通往涅槃的道路，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊已获得利养，已获得名声，以至于我想剎帝利们都亲切地生活，但那位世尊无骄慢地进食。如此无骄慢地进食，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊获得了同伴，既有学习中的，也有已完成学习的漏尽者。那位世尊摒弃他们，专注于独处。如此专注于独处，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊如其所说而行，如其所行而说，因此如其所说而行，如其所行而说。如此依法而行，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。
那位世尊已度疑惑，已离犹豫，已完成志向，在最初的梵行中。如此已度疑惑，已离犹豫，已完成志向，在最初的梵行中，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有，除了那位世尊。'"

297. ‘‘Ime kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ, bhante, devā tāvatiṃsā bhiyyoso mattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Tatra, bhante, ekacce devā evamāhaṃsu – ‘aho vata, mārisā, cattāro sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Ekacce devā evamāhaṃsu – ‘tiṭṭhantu, mārisā, cattāro sammāsambuddhā, aho vata, mārisā, tayo sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Ekacce devā evamāhaṃsu – ‘tiṭṭhantu, mārisā, tayo sammāsambuddhā, aho vata, mārisā, dve sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti.

298. ‘‘Evaṃ vutte , bhante, sakko devānamindo deve tāvatiṃse etadavoca – ‘aṭṭhānaṃ kho etaṃ, mārisā, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Aho vata, mārisā, so bhagavā appābādho appātaṅko ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Atha kho, bhante, yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti. Paccānusiṭṭhavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti, sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā.

Te vuttavākyā rājāno, paṭiggayhānusāsaniṃ;

Vippasannamanā santā, aṭṭhaṃsu samhi āsaneti.

299. ‘‘Atha kho, bhante, uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi, obhāso pāturahosi atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha kho, bhante, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi – ‘yathā kho, mārisā, nimittāni dissanti, uḷāro āloko sañjāyati, obhāso pātubhavati , brahmā pātubhavissati; brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya, yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatīti.

‘Yathā nimittā dissanti, brahmā pātubhavissati;

Brahmuno hetaṃ nimittaṃ, obhāso vipulo mahā’ti.

Sanaṅkumārakathā



"尊者，这就是天帝释对三十三天诸天宣说的世尊的八种如实赞叹。因此，尊者，三十三天诸天听到世尊的八种如实赞叹后，更加满意、欢喜、生起喜悦和快乐。其中，尊者，有些天神这样说：'啊，诸位，但愿四位正等正觉者出现于世间，并像世尊那样宣说正法。那将是为了众生的利益，为了众生的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的利益、福祉、安乐。'有些天神这样说：'诸位，不要四位正等正觉者，但愿三位正等正觉者出现于世间，并像世尊那样宣说正法。那将是为了众生的利益，为了众生的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的利益、福祉、安乐。'有些天神这样说：'诸位，不要三位正等正觉者，但愿两位正等正觉者出现于世间，并像世尊那样宣说正法。那将是为了众生的利益，为了众生的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的利益、福祉、安乐。'
当这样说时，尊者，天帝释对三十三天诸天说：'诸位，这是不可能的，没有机会在同一世界中同时出现两位阿罗汉正等正觉者，这种情况是不存在的。啊，诸位，但愿那位世尊少病少恼，长久住世。那将是为了众生的利益，为了众生的安乐，出于对世间的悲悯，为了天人的利益、福祉、安乐。'然后，尊者，三十三天诸天在善法堂集会、聚集的目的，他们考虑了那个目的，讨论了那个目的，四大天王也在那个目的上发表了意见。四大天王也在那个目的上得到了指示，他们站在各自的座位上，没有离开。
那些国王说完话，
接受了指示；
心情愉悦平静，
站在自己的座位上。
然后，尊者，在北方出现了强烈的光明，光芒显现，超越了诸天的天威。然后，尊者，天帝释对三十三天诸天说：'诸位，根据这些征兆，强烈的光明出现，光芒显现，梵天将要出现；这是梵天出现的前兆，即光明出现，光芒显现。'
'根据这些征兆，
梵天将要出现；
这是梵天的征兆，
广大的光明。'
常童形梵天的故事

300. ‘‘Atha kho, bhante, devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu – ‘obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṃ gamissāmā’ti. Cattāropi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu – ‘obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṃ gamissāmā’ti. Idaṃ sutvā devā tāvatiṃsā ekaggā samāpajjiṃsu – ‘obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṃ gamissāmā’ti.

‘‘Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana, bhante, brahmuno pakativaṇṇo, anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ. Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Seyyathāpi, bhante, sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati, evameva kho, bhante, yadā brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbeva tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅkena nisīdanti – ‘yassadāni devassa pallaṅkaṃ icchissati brahmā sanaṅkumāro, tassa devassa pallaṅke nisīdissatī’ti. Yassa kho pana, bhante, devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ . Seyyathāpi, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati somanassapaṭilābhaṃ, evameva kho, bhante, yassa devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ. Atha, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi –

‘Modanti vata bho devā, tāvatiṃsā sahindakā;

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammataṃ.

‘Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine;

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ, caritvāna idhāgate.

‘Te aññe atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā;

Sāvakā bhūripaññassa, visesūpagatā idha.

‘Idaṃ disvāna nandanti, tāvatiṃsā sahindakā;

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammata’nti.

301. ‘‘Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro abhāsittha. Imamatthaṃ, bhante , brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana, bhante, brahmā sanaṅkumāro sarena viññāpeti, na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana, bhante, evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti, so vuccati ‘brahmassaro’ti. Atha kho, bhante, devā tāvatiṃsā brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ etadavocuṃ – ‘sādhu, mahābrahme, etadeva mayaṃ saṅkhāya modāma; atthi ca sakkena devānamindena tassa bhagavato aṭṭha yathābhuccā vaṇṇā bhāsitā; te ca mayaṃ saṅkhāya modāmā’ti.

Aṭṭha yathābhuccavaṇṇā


这是对话的直译：
"尊者，然后三十三天诸神各自坐在自己的座位上 - '我们将知道这光明，它将会有什么果报,我们将亲自证实后再离开'。四大天王也各自坐在自己的座位上 - '我们将知道这光明，它将会有什么果报,我们将亲自证实后再离开'。听到这话后，三十三天诸神专注一心 - '我们将知道这光明，它将会有什么果报,我们将亲自证实后再离开'。
尊者，当青年梵天出现在三十三天诸神面前时，他化现出粗大的身体而出现。尊者，梵天的本来面目，是三十三天诸神的眼睛无法直视的。尊者，当青年梵天出现在三十三天诸神面前时，他在容貌和光辉上都超过其他诸神。尊者，就像金像超过人像一样，同样地，尊者，当青年梵天出现在三十三天诸神面前时，他在容貌和光辉上都超过其他诸神。尊者，当青年梵天出现在三十三天诸神面前时，那个集会中没有任何神向他致敬、起身迎接或邀请就座。所有的神都保持沉默，双手合十坐在蒲团上 - '现在青年梵天想要哪位神的蒲团，他就会坐在那位神的蒲团上'。尊者，青年梵天坐在哪位神的蒲团上，那位神就获得殊胜的喜悦，那位神就获得殊胜的快乐。尊者，就像刚刚登基的剎帝利王获得殊胜的喜悦，获得殊胜的快乐一样，同样地，尊者，青年梵天坐在哪位神的蒲团上，那位神就获得殊胜的喜悦，那位神就获得殊胜的快乐。然后，尊者，青年梵天知道三十三天诸神的欢喜后，消失不见，用这些偈颂表示随喜：
'啊，三十三天诸神和帝释天确实欢喜，
礼敬如来和正法的善美。
看到新来的诸神，容貌美好有光辉，
他们在善逝处修梵行后来到此处。
他们在容貌、光辉和寿命上超过其他诸神，
他们是广慧者的弟子，来到这里获得殊胜。
看到这个，三十三天诸神和帝释天欢喜，
礼敬如来和正法的善美。'
"尊者，青年梵天说了这番话。尊者，青年梵天说话时，他的声音具有八种特质：清晰、易懂、悦耳、动听、圆润、不散乱、深沉而且响亮。尊者，青年梵天用声音使集会中的人理解，但声音不会传到集会之外。尊者，谁的声音具有这样八种特质，就称为'梵音'。然后，尊者，三十三天诸神对青年梵天说：'善哉，大梵天，我们因为理解了这个而欢喜；帝释天王也说了那位世尊的八种如实赞颂；我们因为理解了那些而欢喜。'
八种如实赞颂"

302. ‘‘Atha , bhante, brahmā sanaṅkumāro sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – ‘sādhu, devānaminda, mayampi tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe suṇeyyāmā’ti. ‘Evaṃ mahābrahme’ti kho, bhante, sakko devānamindo brahmuno sanaṅkumārassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi.

‘‘Taṃ kiṃ maññati, bhavaṃ mahābrahmā? Yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Svākkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. Evaṃ opaneyyikassa dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Idaṃ kusala’nti kho pana tena bhagavatā supaññattaṃ, ‘idaṃ akusala’nti supaññattaṃ, ‘idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāga’nti supaññattaṃ. Evaṃ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnapaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgānaṃ dhammānaṃ paññāpetāraṃ. Imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Supaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti, evameva supaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno siloko, yāva maññe khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti. Evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āharayamānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānañca vusitavataṃ, te bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto viharati. Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī; iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Evaṃ dhammānudhammappaṭippannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

‘‘Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappo ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ . Evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṅkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ. Imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahi, aññatra tena bhagavatā’ti.

303. ‘‘Ime kho, bhante, sakko devānamindo brahmuno sanaṅkumārassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro attamano hoti pamudito pītisomanassajāto bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Atha, bhante, brahmā sanaṅkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi . So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīdi. Seyyathāpi, bhante, balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya, evameva kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi –

Govindabrāhmaṇavatthu

这是对原文的完整直译：
"然后，尊者，梵天常童子对帝释天王如此说道：'善哉，天帝，我们也想听听那位世尊的八种真实赞颂。'尊者，帝释天王回答梵天常童子说：'如是，大梵天。'然后向梵天常童子复述了世尊的八种真实赞颂。
'大梵天尊者如何看待?那位世尊为了众生的利益而修行，为了众生的快乐，出于对世间的悲悯，为了天人的福祉、利益和安乐。如此为了众生的利益而修行，为了众生的快乐，出于对世间的悲悯，为了天人的福祉、利益和安乐，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊所善说的法，是现见的、无时的、来见的、导向的、智者内证的。如此宣说导向之法，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊善巧地宣说了"这是善"、"这是不善"、"这是有过"、"这是无过"、"这应当亲近"、"这不应当亲近"、"这是低劣"、"这是高尚"、"这是黑白对应"。如此宣说善不善、有过无过、应亲近不应亲近、低劣高尚、黑白对应之法，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊为弟子们善巧地宣说了趣向涅槃的道路，涅槃和道路相符一致。就像恒河（Ganges）之水与耶牟那河（Yamuna）之水汇流融合一样，那位世尊为弟子们善巧地宣说了趣向涅槃的道路，涅槃和道路相符一致。如此宣说趣向涅槃之道的导师，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊已获得利养，已获得名声，以至于我想剎帝利们都亲爱地对待他。然而那位世尊已离慢心地进食。如此离慢心地进食，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊获得了同伴，既有学习中的，也有已完成修行的漏尽者。那位世尊舍弃他们，独自安住于独处。如此安住于独处，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊如其所说而行，如其所行而说。如此言行一致，如说而行，如行而说。如此依法而行，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。
'那位世尊已度疑惑，已离犹豫，已完成志向，已达梵行之始。如此已度疑惑，已离犹豫，已完成志向，已达梵行之始，具备这种品质的导师，我们在过去没有见过，现在也没有见过，除了那位世尊。'
"尊者，这就是帝释天王向梵天常童子复述的世尊的八种真实赞颂。尊者，梵天常童子听了世尊的八种真实赞颂后，心生欢喜，愉悦，充满喜悦和快乐。然后，尊者，梵天常童子化现粗大身形，变成童子相，出现在三十三天众神面前。他升到空中，结跏趺坐于虚空中。尊者，就像强壮的人可以轻易地在铺好的座位上或平坦的地面上结跏趺坐一样，梵天常童子也是这样升到空中，结跏趺坐于虚空中，然后对三十三天众神说道：
护牧婆罗门事"

304. ‘‘Taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāva dīgharattaṃ mahāpaññova so bhagavā ahosi. Bhūtapubbaṃ, bho, rājā disampati nāma ahosi. Disampatissa rañño govindo nāma brāhmaṇo purohito ahosi. Disampatissa rañño reṇu nāma kumāro putto ahosi. Govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo putto ahosi. Iti reṇu ca rājaputto jotipālo ca māṇavo aññe ca cha khattiyā iccete aṭṭha sahāyā ahesuṃ. Atha kho, bho, ahorattānaṃ accayena govindo brāhmaṇo kālamakāsi. Govinde brāhmaṇe kālaṅkate rājā disampati paridevesi – ‘‘yasmiṃ vata, bho, mayaṃ samaye govinde brāhmaṇe sabbakiccāni sammā vossajjitvā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārema, tasmiṃ no samaye govindo brāhmaṇo kālaṅkato’’ti. Evaṃ vutte bho reṇu rājaputto rājānaṃ disampatiṃ etadavoca – ‘‘mā kho tvaṃ, deva, govinde brāhmaṇe kālaṅkate atibāḷhaṃ paridevesi. Atthi, deva, govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo putto paṇḍitataro ceva pitarā, alamatthadasataro ceva pitarā; yepissa pitā atthe anusāsi, tepi jotipālasseva māṇavassa anusāsaniyā’’ti. ‘‘Evaṃ kumārā’’ti? ‘‘Evaṃ devā’’ti.

Mahāgovindavatthu

305. ‘‘Atha kho, bho, rājā disampati aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yena jotipālo nāma māṇavo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ evaṃ vadehi – ‘bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ, rājā disampati bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ āmantayati, rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmo’’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho, bho, so puriso disampatissa rañño paṭissutvā yena jotipālo māṇavo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ, rājā disampati bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ āmantayati , rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmo’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho bho jotipālo māṇavo tassa purisassa paṭissutvā yena rājā disampati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā disampatinā raññā saddhiṃ sammodi; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho, bho, jotipālaṃ māṇavaṃ rājā disampati etadavoca – ‘‘anusāsatu no bhavaṃ jotipālo, mā no bhavaṃ jotipālo anusāsaniyā paccabyāhāsi. Pettike taṃ ṭhāne ṭhapessāmi, govindiye abhisiñcissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho, bho, so jotipālo māṇavo disampatissa rañño paccassosi. Atha kho, bho, rājā disampati jotipālaṃ māṇavaṃ govindiye abhisiñci, taṃ pettike ṭhāne ṭhapesi. Abhisitto jotipālo māṇavo govindiye pettike ṭhāne ṭhapito yepissa pitā atthe anusāsi tepi atthe anusāsati, yepissa pitā atthe nānusāsi, tepi atthe anusāsati; yepissa pitā kammante abhisambhosi, tepi kammante abhisambhoti, yepissa pitā kammante nābhisambhosi, tepi kammante abhisambhoti. Tamenaṃ manussā evamāhaṃsu – ‘‘govindo vata, bho, brāhmaṇo, mahāgovindo vata, bho, brāhmaṇo’’ti. Iminā kho evaṃ, bho, pariyāyena jotipālassa māṇavassa govindo mahāgovindotveva samaññā udapādi.

Rajjasaṃvibhajanaṃ



这是对原文的完整直译：
"三十三天的诸位天神,你们怎么看?那位世尊长久以来就具有大智慧。诸位,从前有一位名叫地主的国王。地主王有一位名叫护牧的婆罗门作为祭司。地主王有一个名叫雷努的王子。护牧婆罗门有一个名叫光护的青年儿子。这样,雷努王子、光护青年和其他六位刹帝利,这八个人成为朋友。诸位,后来日夜流逝,护牧婆罗门去世了。护牧婆罗门去世后,地主王悲叹道:'唉,我们在护牧婆罗门在世时,把一切事务都妥善地委托给他,我们沉浸在五欲之乐中享受,而现在护牧婆罗门却去世了。'诸位,当这样说时,雷努王子对地主王说道:'陛下,请不要因护牧婆罗门去世而过分悲伤。陛下,护牧婆罗门有一个名叫光护的青年儿子,他比父亲更有智慧,比父亲更善于处理事务;他父亲所指导的事务,现在也都由光护青年来指导。''是这样吗,王子?''是的,陛下。'
大护牧事
"然后,诸位,地主王召唤一个人说:'来吧,朋友,你去找光护青年,找到后对光护青年这样说:"祝福光护尊者,地主王召唤光护青年,地主王想见光护青年。"'那人回答地主王说:'遵命,陛下。'他就去找光护青年,找到后对光护青年说:'祝福光护尊者,地主王召唤光护青年,地主王想见光护青年。'光护青年回答那人说:'好的,朋友。'然后他去见地主王,见到后与地主王互相问候,寒暄了一番愉快而值得记忆的话后,坐在一旁。诸位,地主王对坐在一旁的光护青年说:'愿光护尊者指导我们,请光护尊者不要拒绝指导我们。我将任命你继承你父亲的职位,授予你护牧之职。'光护青年回答地主王说:'好的,陛下。'诸位,于是地主王授予光护青年护牧之职,任命他继承父亲的职位。被授予护牧之职并继承父亲职位的光护青年,不仅指导他父亲曾经指导过的事务,还指导他父亲没有指导过的事务;不仅完成他父亲曾经完成的工作,还完成他父亲没有完成的工作。人们这样称赞他:'护牧婆罗门真是了不起,大护牧婆罗门真是了不起。'诸位,就是这样,光护青年获得了护牧、大护牧的称号。
王国的分配"

306. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca – ‘‘disampati kho, bho, rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, ko nu kho pana, bho, jānāti jīvitaṃ? Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ disampatimhi raññe kālaṅkate rājakattāro reṇuṃ rājaputtaṃ rajje abhisiñceyyuṃ. Āyantu, bhonto, yena reṇu rājaputto tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā reṇuṃ rājaputtaṃ evaṃ vadetha – ‘‘mayaṃ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikūlā, yaṃsukho bhavaṃ taṃsukhā mayaṃ, yaṃdukkho bhavaṃ taṃdukkhā mayaṃ. Disampati kho, bho, rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, ko nu kho pana, bho, jānāti jīvitaṃ? Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ disampatimhi raññe kālaṅkate rājakattāro bhavantaṃ reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ. Sace bhavaṃ reṇu rajjaṃ labhetha, saṃvibhajetha no rajjenā’’ti. ‘‘Evaṃ bho’’ti kho, bho, te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājaputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā reṇuṃ rājaputtaṃ etadavocuṃ – ‘‘mayaṃ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikūlā ; yaṃsukho bhavaṃ taṃsukhā mayaṃ, yaṃdukkho bhavaṃ taṃdukkhā mayaṃ. Disampati kho, bho, rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, ko nu kho pana bho jānāti jīvitaṃ? Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ disampatimhi raññe kālaṅkate rājakattāro bhavantaṃ reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ. Sace bhavaṃ reṇu rajjaṃ labhetha, saṃvibhajetha no rajjenā’’ti. ‘‘Ko nu kho, bho, añño mama vijite sukho bhavetha [sukhā bhaveyyātha (ka.), sukhaṃ bhaveyyātha, sukhamedheyyātha (sī. pī.),sukha medhetha (?)], aññatra bhavantebhi? Sacāhaṃ, bho, rajjaṃ labhissāmi, saṃvibhajissāmi vo rajjenā’’’ti.

307. ‘‘Atha kho, bho, ahorattānaṃ accayena rājā disampati kālamakāsi. Disampatimhi raññe kālaṅkate rājakattāro reṇuṃ rājaputtaṃ rajje abhisiñciṃsu. Abhisitto reṇu rajjena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca – ‘‘disampati kho, bho, rājā kālaṅkato. Abhisitto reṇu rajjena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Ko nu kho pana, bho, jānāti, madanīyā kāmā? Āyantu, bhonto, yena reṇu rājā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ evaṃ vadetha – disampati kho, bho, rājā kālaṅkato, abhisitto bhavaṃ reṇu rajjena, sarati bhavaṃ taṃ vacana’’’nti?



这是对原文的完整直译：
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见那六位刹帝利，见到后对那六位刹帝利说：'诸位，地主王已经衰老，年迈，高龄，已到晚年，谁知道他的寿命还有多长？有可能在地主王去世后，王室顾问们会立雷努王子为王。来吧，诸位，我们去见雷努王子，见到后对雷努王子这样说："我们是雷努尊者亲爱的、令人喜欢的、不令人反感的朋友，您快乐我们就快乐，您痛苦我们就痛苦。地主王已经衰老，年迈，高龄，已到晚年，谁知道他的寿命还有多长？有可能在地主王去世后，王室顾问们会立雷努尊者为王。如果雷努尊者获得王位，请与我们分享王权。"'那六位刹帝利回答大护牧婆罗门说：'好的，尊者。'他们就去见雷努王子，见到后对雷努王子说：'我们是雷努尊者亲爱的、令人喜欢的、不令人反感的朋友，您快乐我们就快乐，您痛苦我们就痛苦。地主王已经衰老，年迈，高龄，已到晚年，谁知道他的寿命还有多长？有可能在地主王去世后，王室顾问们会立雷努尊者为王。如果雷努尊者获得王位，请与我们分享王权。''诸位，除了你们，在我的国土里还有谁能获得幸福呢？如果我获得王位，我一定会与你们分享王权。'
"然后，诸位，日夜流逝，地主王去世了。地主王去世后，王室顾问们立雷努王子为王。雷努被立为王后，沉浸在五欲之乐中享受。然后，诸位，大护牧婆罗门去见那六位刹帝利，见到后对那六位刹帝利说：'诸位，地主王已经去世了。雷努被立为王后，沉浸在五欲之乐中享受。谁知道欲望会带来什么？来吧，诸位，我们去见雷努王，见到后对雷努王这样说："地主王已经去世，雷努尊者已被立为王，您还记得您的诺言吗？"'"

308. ‘‘‘Evaṃ , bho’’ti kho, bho, te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavocuṃ – ‘‘disampati kho, bho, rājā kālaṅkato, abhisitto bhavaṃ reṇu rajjena, sarati bhavaṃ taṃ vacana’’nti? ‘‘Sarāmahaṃ, bho, taṃ vacanaṃ [vacananti (syā. ka.)]. Ko nu kho, bho, pahoti imaṃ mahāpathaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitu’’nti? ‘‘Ko nu kho, bho, añño pahoti, aññatra mahāgovindena brāhmaṇenā’’ti? Atha kho, bho, reṇu rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ vadehi – ‘rājā taṃ, bhante, reṇu āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ devā’’ti kho, bho, so puriso reṇussa rañño paṭissutvā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘rājā taṃ, bhante, reṇu āmantetī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭissutvā yena reṇu rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā reṇunā raññā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho, bho, mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ reṇu rājā etadavoca – ‘‘etu, bhavaṃ govindo, imaṃ mahāpathaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajatū’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho mahāgovindo brāhmaṇo reṇussa rañño paṭissutvā imaṃ mahāpathaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji. Sabbāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesi [aṭṭhapesi (sī. pī.)]. Tatra sudaṃ majjhe reṇussa rañño janapado hoti.

309. Dantapuraṃ kaliṅgānaṃ [kāliṅgānaṃ (syā. pī. ka.)], assakānañca potanaṃ.

Mahesayaṃ [māhissati (sī. syā. pī.)] avantīnaṃ, sovīrānañca rorukaṃ.

Mithilā ca videhānaṃ, campā aṅgesu māpitā;

Bārāṇasī ca kāsīnaṃ, ete govindamāpitāti.

310. ‘‘Atha kho, bho, te cha khattiyā yathāsakena lābhena attamanā ahesuṃ paripuṇṇasaṅkappā – ‘‘yaṃ vata no ahosi icchitaṃ, yaṃ ākaṅkhitaṃ, yaṃ adhippetaṃ, yaṃ abhipatthitaṃ, taṃ no laddha’’nti.

‘‘Sattabhū brahmadatto ca, vessabhū bharato saha;

Reṇu dve dhataraṭṭhā ca, tadāsuṃ satta bhāradhā’ti.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

Kittisaddaabbhuggamanaṃ

311. ‘‘Atha kho, bho, te cha khattiyā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘yathā kho bhavaṃ govindo reṇussa rañño sahāyo piyo manāpo appaṭikūlo. Evameva kho bhavaṃ govindo amhākampi sahāyo piyo manāpo appaṭikūlo, anusāsatu no bhavaṃ govindo; mā no bhavaṃ govindo anusāsaniyā paccabyāhāsī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho mahāgovindo brāhmaṇo tesaṃ channaṃ khattiyānaṃ paccassosi. Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo satta ca rājāno khattiye muddhāvasitte rajje [muddhābhisitte rajjena (syā.)] anusāsi, satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni mante vācesi.

312. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindassa brāhmaṇassa aparena samayena evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchi [abbhuggañchi (sī. pī.)] – ‘‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’’ti. Atha kho, bho, mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘mayhaṃ kho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ti. Na kho panāhaṃ brahmānaṃ passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi , na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī’ti. Yaṃnūnāhaṃ vassike cattāro māse paṭisallīyeyyaṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyeyya’’nti.



这是对原文的完整直译：
"'好的，尊者。'那六位刹帝利回答大护牧婆罗门后，就去见雷努王，见到后对雷努王说：'尊者，地主王已经去世，雷努尊者已被立为王，您还记得您的诺言吗？''我记得那个诺言。诸位，谁能把这个北长南宽的大地平均分成七份呢？''尊者，除了大护牧婆罗门，还有谁能做到呢？'于是，诸位，雷努王召唤一个人说：'来吧，朋友，你去找大护牧婆罗门，找到后对大护牧婆罗门这样说："尊者，雷努王召唤您。"'那人回答雷努王说：'遵命，陛下。'他就去找大护牧婆罗门，找到后对大护牧婆罗门说：'尊者，雷努王召唤您。'大护牧婆罗门回答那人说：'好的，朋友。'然后他去见雷努王，见到后与雷努王互相问候，寒暄了一番愉快而值得记忆的话后，坐在一旁。诸位，雷努王对坐在一旁的大护牧婆罗门说：'请护牧尊者来，把这个北长南宽的大地平均分成七份。''好的，陛下。'大护牧婆罗门回答雷努王后，就把这个北长南宽的大地平均分成七份。所有的份额都呈车形。其中，雷努王的国土在中间。
迦陵伽人的檀多补罗，阿萨迦人的波塔那，
阿凡提人的摩醯沙，索维拉人的罗卢迦，
毗提诃人的弥梯罗，鸯伽人的瞻波，
迦尸人的波罗奈，这些都是护牧所建。
"然后，诸位，那六位刹帝利对各自的所得感到满意，心愿得到满足：'我们所希望的、所渴望的、所想要的、所追求的，我们都得到了。'
'七位统治者是：
萨多布、梵授、毗沙布与婆罗多，
雷努和两位持国，当时这七位担负重担。'
第一诵品完毕。
名声的传播
"然后，诸位，那六位刹帝利去见大护牧婆罗门，见到后对大护牧婆罗门说：'正如护牧尊者是雷努王亲爱的、令人喜欢的、不令人反感的朋友，护牧尊者也是我们亲爱的、令人喜欢的、不令人反感的朋友。请护牧尊者指导我们，请护牧尊者不要拒绝指导我们。''好的，诸位。'大护牧婆罗门回答那六位刹帝利。然后，诸位，大护牧婆罗门指导七位受灌顶的刹帝利王治理国家，教导七位大婆罗门和七百位沐浴者咒语。
"然后，诸位，过了一段时间，大护牧婆罗门获得了这样美好的名声：'大护牧婆罗门亲眼见到梵天，大护牧婆罗门与梵天交谈、对话、商议。'诸位，大护牧婆罗门心想：'我获得了这样美好的名声："大护牧婆罗门亲眼见到梵天，大护牧婆罗门与梵天交谈、对话、商议。"但是我并没有亲眼见到梵天，也没有与梵天交谈、对话、商议。我听年长的、年迈的婆罗门老师和老师的老师们说过："在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定的人，能够见到梵天，与梵天交谈、对话、商议。"我是否应该在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定呢？'"

313. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bho, evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ti. Na kho panāhaṃ, bho, brahmānaṃ passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati, brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī’ti. Icchāmahaṃ, bho, vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ; namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā’’ti. ‘‘Yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī’’ti.

314. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bho, evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ti. Na kho panāhaṃ, bho, brahmānaṃ passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ, ‘yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī’ti. Icchāmahaṃ, bho, vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ; namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā’’ti. ‘‘Yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī’’’ti.

315. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nhātakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bho, evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ti. Na kho panāhaṃ, bho, brahmānaṃ passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati, brahmunā sākaccheti, brahmunā sallapati, brahmunā mantetī’ti. Tena hi, bho, yathāsute yathāpariyatte mante vitthārena sajjhāyaṃ karotha, aññamaññañca mante vācetha; icchāmahaṃ, bho, vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ; namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā’’ti. ‘‘Yassa dāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī’’ti.

316. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārīsā bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā cattārīsā bhariyā sādisiyo etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bhotī, evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhi mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ti. Na kho panāhaṃ, bhotī, brahmānaṃ passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ‘yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati, brahmunā sākaccheti, brahmunā sallapati, brahmunā mantetīti, icchāmahaṃ, bhotī, vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ; namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā’’ti. ‘‘Yassa dāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī’’’ti.



这是对原文的完整直译：
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见雷努王，见到后对雷努王说：'尊者，我获得了这样美好的名声："大护牧婆罗门亲眼见到梵天，大护牧婆罗门与梵天交谈、对话、商议。"但是，尊者，我并没有亲眼见到梵天，也没有与梵天交谈、对话、商议。我听年长的、年迈的婆罗门老师和老师的老师们说过："在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定的人，能够见到梵天，与梵天交谈、对话、商议。"尊者，我想在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定；除了一个送饭的人外，任何人都不要来见我。''护牧尊者认为现在是时候就去吧。'
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见那六位刹帝利，见到后对那六位刹帝利说：'诸位，我获得了这样美好的名声："大护牧婆罗门亲眼见到梵天，大护牧婆罗门与梵天交谈、对话、商议。"但是，诸位，我并没有亲眼见到梵天，也没有与梵天交谈、对话、商议。我听年长的、年迈的婆罗门老师和老师的老师们说过："在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定的人，能够见到梵天，与梵天交谈、对话、商议。"诸位，我想在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定；除了一个送饭的人外，任何人都不要来见我。''护牧尊者认为现在是时候就去吧。'
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见那七位大婆罗门和七百位沐浴者，见到后对那七位大婆罗门和七百位沐浴者说：'诸位，我获得了这样美好的名声："大护牧婆罗门亲眼见到梵天，大护牧婆罗门与梵天交谈、对话、商议。"但是，诸位，我并没有亲眼见到梵天，也没有与梵天交谈、对话、商议。我听年长的、年迈的婆罗门老师和老师的老师们说过："在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定的人，能够见到梵天，与梵天交谈、对话、商议。"因此，诸位，请你们按照所听到的、所学到的详细地诵读咒语，并互相教导咒语；我想在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定；除了一个送饭的人外，任何人都不要来见我。''护牧尊者认为现在是时候就去吧。'
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见他的四十位地位相当的妻子，见到后对四十位地位相当的妻子说：'夫人们，我获得了这样美好的名声："大护牧婆罗门亲眼见到梵天，大护牧婆罗门与梵天交谈、对话、商议。"但是，夫人们，我并没有亲眼见到梵天，也没有与梵天交谈、对话、商议。我听年长的、年迈的婆罗门老师和老师的老师们说过："在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定的人，能够见到梵天，与梵天交谈、对话、商议。"夫人们，我想在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定；除了一个送饭的人外，任何人都不要来见我。''护牧尊者认为现在是时候就去吧。'"

317. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo puratthimena nagarassa navaṃ sandhāgāraṃ kārāpetvā vassike cattāro māse paṭisallīyi, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyi; nāssudha koci upasaṅkamati [upasaṅkami (pī.)] aññatra ekena bhattābhihārena. Atha kho, bho, mahāgovindassa brāhmaṇassa catunnaṃ māsānaṃ accayena ahudeva ukkaṇṭhanā ahu paritassanā – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati, brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī’ti. Na kho panāhaṃ brahmānaṃ passāmi, na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemī’’’ti.

Brahmunā sākacchā

318. ‘‘Atha kho, bho, brahmā sanaṅkumāro mahāgovindassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva, brahmaloke antarahito mahāgovindassa brāhmaṇassa sammukhe pāturahosi. Atha kho, bho, mahāgovindassa brāhmaṇassa ahudeva bhayaṃ ahu chambhitattaṃ ahu lomahaṃso yathā taṃ adiṭṭhapubbaṃ rūpaṃ disvā. Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘‘Vaṇṇavā yasavā sirimā, ko nu tvamasi mārisa;

Ajānantā taṃ pucchāma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Maṃ ve kumāraṃ jānanti, brahmaloke sanantanaṃ [sanantica (ka.)];

Sabbe jānanti maṃ devā, evaṃ govinda jānahi’’.

‘‘‘Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, madhusākañca [madhupākañca (sī. syā. pī.)] brahmuno;

Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhavaṃ’’.

‘‘Paṭiggaṇhāma te agghaṃ, yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi;

Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāya sukhāya ca;

Katāvakāso pucchassu, yaṃ kiñci abhipatthita’’nti.

319. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘katāvakāso khomhi brahmunā sanaṅkumārena. Kiṃ nu kho ahaṃ brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ puccheyyaṃ diṭṭhadhammikaṃ vā atthaṃ samparāyikaṃ vā’ti? Atha kho, bho, mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘kusalo kho ahaṃ diṭṭhadhammikānaṃ atthānaṃ, aññepi maṃ diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pucchanti. Yaṃnūnāhaṃ brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ samparāyikaññeva atthaṃ puccheyya’nti. Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Pucchāmi brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ,

Kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesu;

Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno,

Pappoti macco amataṃ brahmaloka’’nti.

‘‘Hitvā mamattaṃ manujesu brahme,

Ekodibhūto karuṇedhimutto [karuṇādhimutto (sī. syā. pī.)];

Nirāmagandho virato methunasmā,

Etthaṭṭhito ettha ca sikkhamāno;

Pappoti macco amataṃ brahmaloka’’nti.



这是对原文的完整直译：
"然后，诸位，大护牧婆罗门在城东建造了一座新的集会堂，在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定；除了一个送饭的人外，没有人来见他。诸位，四个月过去后，大护牧婆罗门感到厌倦和不安：'我听年长的、年迈的婆罗门老师和老师的老师们说过："在雨季的四个月里独处修行，修习慈悲禅定的人，能够见到梵天，与梵天交谈、对话、商议。"但是我并没有见到梵天，也没有与梵天交谈、对话、商议。'
与梵天的对话
"然后，诸位，梵天常童子知道了大护牧婆罗门的心中所想，就像一个强壮的人能够伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂一样，他从梵天界消失，出现在大护牧婆罗门面前。诸位，大护牧婆罗门看到从未见过的形象，感到恐惧、战栗、毛骨悚然。然后，诸位，恐惧、惊恐、毛发竖立的大护牧婆罗门用偈颂对梵天常童子说：
'光彩夺目，名声显赫，威严庄重，尊者您是谁？
我们不认识您，请问我们该如何称呼您？'
'在梵天界，所有的神都知道我是永恒的童子，
护牧啊，你也应该这样认识我。'
'我们向梵天献上座位、水、洗脚水和蜜糖，
我们询问尊者是否接受，请尊者接受我们的供养。'
'我接受你的供养，护牧啊，你所说的这些，
为了现世的利益和来世的快乐，
我已经给你机会，你可以问任何你想问的问题。'
"然后，诸位，大护牧婆罗门心想：'梵天常童子已经给我机会了。我应该问梵天常童子什么呢？是关于现世的利益还是来世的利益？'诸位，大护牧婆罗门又想：'我精通现世的利益，其他人也向我询问现世的利益。不如我问梵天常童子关于来世的利益吧。'于是，诸位，大护牧婆罗门用偈颂对梵天常童子说：
'我问梵天常童子，
对他人所知之事心存疑惑的我问无疑惑者，
站在何处，修习什么，
凡人能够获得不死的梵天界？'
'婆罗门啊，舍弃对人间事物的执着，
专注一心，致力于慈悲，
无欲无味，远离淫欲，
站在这里，修习这些，
凡人能够获得不死的梵天界。'"

320. ‘‘Hitvā mamatta’nti ahaṃ bhoto ājānāmi. Idhekacco appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, ‘iti hitvā mamatta’nti ahaṃ bhoto ājānāmi. ‘Ekodibhūto’ti ahaṃ bhoto ājānāmi. Idhekacco vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ, iti ekodibhūto’ti ahaṃ bhoto ājānāmi. ‘Karuṇedhimutto’ti ahaṃ bhoto ājānāmi. Idhekacco karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadhotiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Iti ‘karuṇedhimutto’ti ahaṃ bhoto ājānāmi. Āmagandhe ca kho ahaṃ bhoto bhāsamānassa na ājānāmi.

‘‘Ke āmagandhā manujesu brahme,

Ete avidvā idha brūhi dhīra;

Kenāvaṭā [kenāvuṭā (syā.)] vāti pajā kurutu [kururū (syā.), kuruṭṭharū (pī.), kurūru (?)],

Āpāyikā nivutabrahmalokā’’ti.

‘‘Kodho mosavajjaṃ nikati ca dubbho,

Kadariyatā atimāno usūyā;

Icchā vivicchā paraheṭhanā ca,

Lobho ca doso ca mado ca moho;

Etesu yuttā anirāmagandhā,

Āpāyikā nivutabrahmalokā’’ti.

‘‘Yathā kho ahaṃ bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi. Te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. ‘‘Yassadāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī’’ti.

Reṇurājaāmantanā

321. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavoca – ‘‘aññaṃ dāni bhavaṃ purohitaṃ pariyesatu, yo bhoto rajjaṃ anusāsissati. Icchāmahaṃ, bho , agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti.

‘‘Āmantayāmi rājānaṃ, reṇuṃ bhūmipatiṃ ahaṃ;

Tvaṃ pajānassu rajjena, nāhaṃ porohicce rame’’.

‘‘Sace te ūnaṃ kāmehi, ahaṃ paripūrayāmi te;

Yo taṃ hiṃsati vāremi, bhūmisenāpati ahaṃ;

Tuvaṃ pitā ahaṃ putto, mā no govinda pājahi’’ [pājehi (aṭṭhakathāyaṃ saṃvaṇṇitapāṭhantaraṃ)].

‘‘Namatthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;

Amanussavaco sutvā, tasmāhaṃ na gahe rame’’.

‘‘Amanusso kathaṃvaṇṇo, kiṃ te atthaṃ abhāsatha;

Yañca sutvā jahāsi no, gehe amhe ca kevalī’’.

‘‘Upavutthassa me pubbe, yiṭṭhukāmassa me sato;

Aggi pajjalito āsi, kusapattaparitthato’’.

‘‘Tato me brahmā pāturahu, brahmalokā sanantano;

So me pañhaṃ viyākāsi, taṃ sutvā na gahe rame’’.

‘‘Saddahāmi ahaṃ bhoto, yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi;

Amanussavaco sutvā, kathaṃ vattetha aññathā.

‘‘Te taṃ anuvattissāma, satthā govinda no bhavaṃ;

Maṇi yathā veḷuriyo, akāco vimalo subho;

Evaṃ suddhā carissāma, govindassānusāsane’’ti.

‘‘‘Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

Cha khattiyaāmantanā



这是对原文的完整直译：
"'舍弃执着'这一点我理解尊者的意思。在这里，有人舍弃少量或大量的财富，舍弃小范围或大范围的亲属，剃除须发，披上袈裟，从家庭生活出家，成为无家者。我理解尊者所说的'舍弃执着'就是这个意思。'专注一心'这一点我也理解尊者的意思。在这里，有人喜欢寂静的住处，如森林、树下、山岩、山洞、墓地、丛林、露天或稻草堆。我理解尊者所说的'专注一心'就是这个意思。'致力于慈悲'这一点我也理解尊者的意思。在这里，有人以慈悲心遍满一方而住，同样地遍满第二方、第三方、第四方。如是上下四方、一切处，心与慈悲俱，广大、无量、无怨、无害，遍满一切世间而住。我理解尊者所说的'致力于慈悲'就是这个意思。但是，我不理解尊者所说的'无味'是什么意思。
'婆罗门啊，人间的无味是什么？
智者啊，请为无知的我们解说，
是什么阻碍了众生，
使他们无法到达梵天界？'
'愤怒、虚妄、欺骗和背信，
吝啬、傲慢和嫉妒，
贪欲、恶意和伤害他人，
贪婪、憎恨、骄傲和愚痴，
被这些束缚的人就是无味的，
他们无法到达梵天界。'
"正如我理解尊者所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。尊者，我将从家庭生活出家，成为无家者。""护牧尊者认为现在是时候就去吧。"
告知雷努王
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见雷努王，见到后对雷努王说：'尊者现在应该寻找另一位祭司来管理您的王国。我想要从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。尊者，我将从家庭生活出家，成为无家者。'
'我告诉您，雷努王，大地之主，
您要自己管理王国，我不再喜欢祭司的职位。'
'如果你缺少欲乐，我会为你补足，
如果有人伤害你，我会保护你，我是你的大臣，
你是父亲，我是儿子，护牧啊，请不要抛弃我们。'
'我不缺少欲乐，也没有人伤害我，
但我听到了非人的话语，所以我不再喜欢在家生活。'
'非人是什么样子，他对你说了什么？
你听了之后要抛弃我们，抛弃家庭和一切？'
'在此之前，当我想要祭祀时，
我点燃了祭火，铺上了吉祥草。'
'然后梵天从永恒的梵天界向我显现，
他回答了我的问题，听了之后我不再喜欢在家生活。'
'我相信尊者所说的话，护牧啊，
听到非人的话语后，怎么能不改变呢？
我们会跟随你，护牧尊者是我们的导师，
就像纯净无瑕的琉璃宝石，
我们会在护牧的教导下保持纯净。''
'如果护牧尊者从家庭生活出家，成为无家者，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
告知六位刹帝利"

322. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca – ‘‘aññaṃ dāni bhavanto purohitaṃ pariyesantu, yo bhavantānaṃ rajje anusāsissati. Icchāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. Atha kho, bho, te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ – ‘‘ime kho brāhmaṇā nāma dhanaluddhā; yaṃnūna mayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ dhanena sikkheyyāmā’’ti. Te mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘‘saṃvijjati kho, bho, imesu sattasu rajjesu pahūtaṃ sāpateyyaṃ, tato bhoto yāvatakena attho, tāvatakaṃ āharīyata’’nti. ‘‘Alaṃ, bho, mamapidaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ bhavantānaṃyeva vāhasā. Tamahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. Atha kho, bho, te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ – ‘‘ime kho brāhmaṇā nāma itthiluddhā; yaṃnūna mayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ itthīhi sikkheyyāmā’’ti. Te mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘‘saṃvijjanti kho, bho, imesu sattasu rajjesu pahūtā itthiyo, tato bhoto yāvatikāhi attho, tāvatikā ānīyata’’nti. ‘‘Alaṃ, bho, mamapimā [mamapitā (ka.), mamapi (sī.)] cattārīsā bhariyā sādisiyo. Tāpāhaṃ sabbā pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriyanti’’.



这是对原文的完整直译：
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见那六位刹帝利，见到后对那六位刹帝利说：'诸位现在应该寻找另一位祭司来管理你们的王国。我想要从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。'然后，诸位，那六位刹帝利退到一旁商议说：'这些婆罗门都是贪财的；我们何不用财富来说服大护牧婆罗门呢？'他们走近大护牧婆罗门说：'尊者，在这七个王国里有大量的财富，您需要多少，我们就给您多少。''够了，诸位，我也有大量的财富，那都是你们给予的。我将舍弃这一切，从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。'然后，诸位，那六位刹帝利又退到一旁商议说：'这些婆罗门都是贪恋女色的；我们何不用女人来说服大护牧婆罗门呢？'他们走近大护牧婆罗门说：'尊者，在这七个王国里有许多女人，您需要多少，我们就给您带来多少。''够了，诸位，我已经有四十位地位相当的妻子。我将舍弃她们所有人，从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。'"

323. ‘‘Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatīti.

‘‘Sace jahatha kāmāni, yattha satto puthujjano;

Ārambhavho daḷhā hotha, khantibalasamāhitā.

‘‘Esa maggo ujumaggo, esa maggo anuttaro;

Saddhammo sabbhi rakkhito, brahmalokūpapattiyāti.

‘‘Tena hi bhavaṃ govindo satta vassāni āgametu. Sattannaṃ vassānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

‘‘‘Aticiraṃ kho, bho, satta vassāni, nāhaṃ sakkomi, bhavante, satta vassāni āgametuṃ. Ko nu kho pana, bho, jānāti jīvitānaṃ! Gamanīyo samparāyo, mantāyaṃ [mantāya (bahūsu)] boddhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’’nti. ‘‘Tena hi bhavaṃ govindo chabbassāni āgametu…pe… pañca vassāni āgametu… cattāri vassāni āgametu… tīṇi vassāni āgametu… dve vassāni āgametu… ekaṃ vassaṃ āgametu, ekassa vassassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

‘‘‘Aticiraṃ kho, bho, ekaṃ vassaṃ, nāhaṃ sakkomi bhavante ekaṃ vassaṃ āgametuṃ. Ko nu kho pana, bho, jānāti jīvitānaṃ! Gamanīyo samparāyo, mantāyaṃ boddhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ , caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. ‘‘Tena hi bhavaṃ govindo satta māsāni āgametu, sattannaṃ māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

‘‘‘Aticiraṃ kho, bho, satta māsāni, nāhaṃ sakkomi bhavante satta māsāni āgametuṃ. Ko nu kho pana, bho, jānāti jīvitānaṃ. Gamanīyo samparāyo, mantāyaṃ boddhabbaṃ , kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti.

‘‘‘Tena hi bhavaṃ govindo cha māsāni āgametu…pe… pañca māsāni āgametu… cattāri māsāni āgametu… tīṇi māsāni āgametu… dve māsāni āgametu… ekaṃ māsaṃ āgametu… addhamāsaṃ āgametu, addhamāsassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

‘‘‘Aticiraṃ kho, bho, addhamāso, nāhaṃ sakkomi bhavante addhamāsaṃ āgametuṃ. Ko nu kho pana, bho, jānāti jīvitānaṃ! Gamanīyo samparāyo, mantāyaṃ boddhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. ‘‘Tena hi bhavaṃ govindo sattāhaṃ āgametu, yāva mayaṃ sake puttabhātaro rajjena [rajje (syā.)] anusāsissāma, sattāhassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti. ‘‘Na ciraṃ kho, bho, sattāhaṃ, āgamessāmahaṃ bhavante sattāha’’nti.

Brāhmaṇamahāsālādīnaṃ āmantanā



这是对原文的完整直译：
"'如果护牧尊者从家庭生活出家，成为无家者，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
'如果你们舍弃凡夫执着的欲望，
要坚强，要努力，要具备忍耐力和定力。
这是正直的道路，这是无上的道路，
善人守护的正法，能够往生梵天界。'
'那么请护牧尊者等待七年。七年过后，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
'诸位，七年太长了，我不能等待七年。谁知道生命还有多长！来世是必然的，应当以智慧觉悟，应当行善，应当修习梵行，生者必有死。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。''那么请护牧尊者等待六年...五年...四年...三年...两年...一年，一年过后，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
'诸位，一年太长了，我不能等待一年。谁知道生命还有多长！来世是必然的，应当以智慧觉悟，应当行善，应当修习梵行，生者必有死。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。''那么请护牧尊者等待七个月，七个月过后，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
'诸位，七个月太长了，我不能等待七个月。谁知道生命还有多长！来世是必然的，应当以智慧觉悟，应当行善，应当修习梵行，生者必有死。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。'
'那么请护牧尊者等待六个月...五个月...四个月...三个月...两个月...一个月...半个月，半个月过后，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
'诸位，半个月太长了，我不能等待半个月。谁知道生命还有多长！来世是必然的，应当以智慧觉悟，应当行善，应当修习梵行，生者必有死。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。''那么请护牧尊者等待七天，让我们有时间指导我们的儿子和兄弟治理王国，七天过后，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。''诸位，七天不长，我可以等待七天。'
告知大婆罗门等"

324. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nhātakasatāni tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca – ‘‘aññaṃ dāni bhavanto ācariyaṃ pariyesantu, yo bhavantānaṃ mante vācessati. Icchāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa. Te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. ‘‘Mā bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Pabbajjā, bho, appesakkhā ca appalābhā ca; brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcā’’ti. ‘‘Mā bhavanto evaṃ avacuttha – ‘‘pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca, brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcā’’ti. Ko nu kho, bho, aññatra mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā! Ahañhi, bho, etarahi rājāva raññaṃ brahmāva brāhmaṇānaṃ [brahmānaṃ (sī. pī. ka.)] devatāva gahapatikānaṃ. Tamahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ, bho, agārasmā anagāriya’’nti. ‘‘Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

Bhariyānaṃ āmantanā

325. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārīsā bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā cattārīsā bhariyā sādisiyo etadavoca – ‘‘yā bhotīnaṃ icchati, sakāni vā ñātikulāni gacchatu aññaṃ vā bhattāraṃ pariyesatu. Icchāmahaṃ, bhotī, agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ, bhotī, agārasmā anagāriya’’nti. ‘‘Tvaññeva no ñāti ñātikāmānaṃ, tvaṃ pana bhattā bhattukāmānaṃ. Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati, sā no gati bhavissatī’’ti.

Mahāgovindapabbajjā

326. ‘‘Atha kho, bho, mahāgovindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Pabbajitaṃ pana mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nhātakasatāni cattārīsā ca bhariyā sādisiyo anekāni ca khattiyasahassāni anekāni ca brāhmaṇasahassāni anekāni ca gahapatisahassāni anekehi ca itthāgārehi itthiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ anupabbajiṃsu. Tāya sudaṃ, bho, parisāya parivuto mahāgovindo brāhmaṇo gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carati. Yaṃ kho pana, bho, tena samayena mahāgovindo brāhmaṇo gāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṅkamati, tattha rājāva hoti raññaṃ, brahmāva brāhmaṇānaṃ, devatāva gahapatikānaṃ. Tena kho pana samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā te evamāhaṃsu – ‘‘namatthu mahāgovindassa brāhmaṇassa, namatthu satta purohitassā’’’ti.

327. ‘‘Mahāgovindo, bho, brāhmaṇo mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā…pe… abyāpajjena pharitvā vihāsi sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesi.



这是对原文的完整直译：
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见那七位大婆罗门和七百位沐浴者，见到后对那七位大婆罗门和七百位沐浴者说：'诸位现在应该寻找另一位老师来教导你们咒语。我想要从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。''请护牧尊者不要从家庭生活出家。出家生活地位低下，收益也少；婆罗门生活地位崇高，收益也多。''诸位不要这样说："出家生活地位低下，收益也少；婆罗门生活地位崇高，收益也多。"除了我，还有谁的地位更高，收益更多呢？诸位，我现在是国王中的国王，婆罗门中的梵天，居士中的神明。我将舍弃这一切，从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。诸位，我将从家庭生活出家，成为无家者。''如果护牧尊者从家庭生活出家，成为无家者，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
告知妻子们
"然后，诸位，大护牧婆罗门去见他的四十位地位相当的妻子，见到后对四十位地位相当的妻子说：'夫人们，如果你们愿意，可以回到自己的亲族家中，或者寻找另一个丈夫。我想要从家庭生活出家，成为无家者。正如我听到梵天所说的'无味'，这些对于在家生活的人来说是很难完全克服的。夫人们，我将从家庭生活出家，成为无家者。''对于想要亲族的人来说，你就是我们的亲族；对于想要丈夫的人来说，你就是我们的丈夫。如果护牧尊者从家庭生活出家，成为无家者，我们也会从家庭生活出家，成为无家者。无论你去哪里，那就是我们要去的地方。'
大护牧的出家
"然后，诸位，七天过后，大护牧婆罗门剃除须发，披上袈裟，从家庭生活出家，成为无家者。大护牧婆罗门出家后，七位受灌顶的刹帝利王、七位大婆罗门、七百位沐浴者、四十位地位相当的妻子、数千位刹帝利、数千位婆罗门、数千位居士，以及许多后宫的女子们都剃除须发，披上袈裟，跟随大护牧婆罗门从家庭生活出家，成为无家者。诸位，大护牧婆罗门带领着这个团体在村庄、城镇和王城中游行。那时，诸位，无论大护牧婆罗门到哪个村庄或城镇，他都是国王中的国王，婆罗门中的梵天，居士中的神明。那时，如果有人打喷嚏或绊倒，他们就会说：'礼敬大护牧婆罗门，礼敬七位祭司的老师。'
"诸位，大护牧婆罗门以慈心遍满一方而住，同样地遍满第二方、第三方、第四方。如是上下四方、一切处，心与慈俱，广大、无量、无怨、无害，遍满一切世间而住。以悲心...以喜心...以舍心...无害，遍满一切世间而住。他还向弟子们教导通往梵天界的道路。"

328. ‘‘Ye kho pana, bho, tena samayena mahāgovindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ brahmalokaṃ upapajjiṃsu. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu; appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu; appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu; appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu; appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu; appekacce cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu; ye sabbanihīnaṃ kāyaṃ paripūresuṃ te gandhabbakāyaṃ paripūresuṃ. Iti kho, bho [pana (syā. ka.)], sabbesaṃyeva tesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā ahosi avañjhā saphalā saudrayā’’’ti.

329. ‘‘Sarati taṃ bhagavā’’ti? ‘‘Sarāmahaṃ, pañcasikha. Ahaṃ tena samayena mahāgovindo brāhmaṇo ahosiṃ. Ahaṃ tesaṃ sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesiṃ. Taṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā.

Idaṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamañca taṃ, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Idaṃ kho taṃ, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.



这是对原文的完整直译：
"诸位，那时大护牧婆罗门的弟子中，完全理解教导的人，在身坏命终后往生善趣、梵天界。没有完全理解教导的人，在身坏命终后，有些往生他化自在天，有些往生化乐天，有些往生兜率天，有些往生夜摩天，有些往生三十三天，有些往生四大王天。那些充满最低等身体的人，则充满了乾闼婆的身体。因此，诸位，所有这些善男子的出家都是有意义的，不是徒劳的，是有果报的，是有收获的。"
"世尊记得这件事吗？""我记得，般阇识迦。那时我就是大护牧婆罗门。我向那些弟子教导通往梵天界的道路。但是，般阇识迦，那时我的梵行并不导向厌离、离欲、灭尽、寂静、神通、正觉、涅槃，只是导向往生梵天界。
但是，般阇识迦，我现在的梵行完全导向厌离、离欲、灭尽、寂静、神通、正觉、涅槃。般阇识迦，什么是完全导向厌离、离欲、灭尽、寂静、神通、正觉、涅槃的梵行呢？就是这八正道：正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。般阇识迦，这就是完全导向厌离、离欲、灭尽、寂静、神通、正觉、涅槃的梵行。"

330. ‘‘Ye kho pana me, pañcasikha, sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, te āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti; ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, te pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā honti tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, appekacce tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino honti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti [karonti (sī. pī.)]. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, appekacce tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā honti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Iti kho, pañcasikha, sabbesaṃyeva imesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā [pabbajā ahosi (ka.)] avañjhā saphalā saudrayā’’ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano pañcasikho gandhabbaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

Mahāgovindasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

这是对原文的完整直译：
"般阇识迦，那些完全理解我教导的**，他们通过灭尽诸漏，在现法中自己证知、实现、成就并安住于无漏的心解脱、慧解脱。那些没有完全理解我教导的人，他们通过断尽五下分结，成为化生者，在那里般涅槃，不再从那个世界回来。那些没有完全理解我教导的人，有些通过断尽三结，以及减轻贪、嗔、痴，成为一来者，还要再来这个世界一次就能终结苦。那些没有完全理解我教导的人，有些通过断尽三结，成为预流者，不堕恶道，必定趣向正觉。因此，般阇识迦，所有这些善男子的出家都是有意义的，不是徒劳的，是有果报的，是有收获的。"
世尊说了这些。心满意足的乾闼婆子般阇识迦欢喜赞叹世尊所说，向世尊礼拜，右绕后，就在那里消失了。
大护牧经第六

